All you need is LOVE

5.Oktobris, Latvija vienmer spīd saule un cilveki priecājas par visiem skaistajiem, kas dzimuši šai diena, ta ir bijis visus gadus kurus atceros.

Pirmo reizi, kopš atceros 5.okt. ir tik slikts laiks arā, gandrīz negais, labi, ka pa dienu drusku noskaidrojās.

Pūlkstens ir tik tiko pari pusnaktij, vismaz mans pc liek man par to atcereties, bet es sežu un cenšos priecāties, jo es spēju šo dienu pagarināt par 2 stundām garāku, skaisti (ja vel nebutu auksti rakstot jums šo visu butu vēl jauka).

Mans skaistais 5.okt. diena kad mani līdz šim skaistākie gadi tiek aizvadīti, diena, kad Lauma kļūst par gadiņu vecāka, neraža :D, bet nu labi, tad nu tā mans 5.okt.

Sēžam mīlīgi pie kārļa skatamies filmu, pūlkstens parāda 22:00 un mans telefons iezvanās, es jau nodomāju, bāc pareizi mājas saimniecei nepateicu, ka būšu vēlāk mājās droši vien zvana lai parleicinātos ka viss kartībā, bet nē mans telefons mani iepriecina un uzrādās Kate P bāc man aiziet, jee superīgs zvans no super cilvēka, negaidīju, bet jā Latvijā jau sak svinēt manu jubileju, tā kā esmu no Latvijas to arī sagaidīju, jeeeee, kate super esmu sajusma, vienigi patrauceju dažam labam filmu skatīties, ha haa nu neko darīt.... paiet vēl 2 min. Un nākamais zvans, drusku aizsmakusi bals sāk dziedāt klausulē “Daudz baltu dieniņu...” ak neee Marta tu esi traka, šī saruna bija drusku garāka un man pat asaras sariesās acīs, ak nē tie cilvēki par mani tik tiešām domā visu laiku :* un tomēr šis vakar tā nebeidzās pēc filmas bija kadi 11 apm. Un nakamā tāla mistērija ziņo, ka arī Igaunija ir ar mani, mans telefons aiz laimes pat lēkā, tik daudz buču ir prieks saņemt. tev leikas, ka diena ir sakusies super duper, Manas tuvās ir domās ar mani :* Padzeram tēju, papriecājos, ka uz brītiņu tieku beidzot atkal netā un drīz vien dodos mājas virzienā, izejot no mājām čaļi atvainojas un saka, ka gribēja izvilkt līdz 12 bet nu nekas, Latvija tomer jau ir sakusies mana deina, tad nu bučas, daudz laimes un tinos mājas, jo bij jau kkur 11;45. Pie krustojuma, kur mans un Mārtiņa ceļš šķirās secinam, ka mārtiņam tomēr neit un pūlkstens ir 11;55 bet 5min uz ielas jau nestavesim, tad nu ari atvadas no viņa un jaukais ceļš mājās uzlieku austiņas un protams mofo-raķete (domās esmu mājās).

Pamodina mani Izziņa  no rīgas, kurā suminam parlasijos un sapratu, ka bija rakstits ne suminam, bet saminam... taisni šī iemesla dēļ nespēju normāli pagulēt un nespēju saņemties parlasīt sms, tā no kādiem pus7iem es līdz 8;30 ik pa 15 min izčekoju pulksteni lai neaizguļos, jo Lauma Z tak iebrauc 10;35, nedriks nokavēt. Protams tai mirklī kad nozvana modinatajs es vinu atslēdzu un atrubos uz vēl pus st. Bāc tas gan nav labi, es atri sataisos paēdu, kamēr fenoju matus pamodiināju visu māju :D bet nu ja atri vien biju laukā no mājas, virtuvē pie sienas gan pielikti jauki burti HAPPY BIRTHAY, jeee... tieši pirms iziešanas no mājas zvans no Karļa, lai paņemu lietussargu jo ara ir nenormāli sūdīgs laiks, man tada nav un jee ejam izmirkuši :D Izdomājam, ka šodien laikam neiesim ar kājām bet aizbrauksi, autobusu normāli dabūjām nogaidīties, norāli paspējām salīt, bet vismaz paspējām pedējā mirkli būt stacijā.

Laumu no sakuma nespējām atrast, dabujam sazvanīties, bet nu vismaz beigas tiekamies, BĀCCCC ieraugot viņu man likās, ka mana diena jau daudz saulaināka paliek, kaut vai tikai iekšēji. Bāc šo cilvēku satikt, es pat nespēju uzrakstīt cik es biju laimīga, kāds savējais vismz, kāds, kas tev tik ļoti nozīmē, cilvēks kuru pat varbut ta necerēju ka satikšu tik drīz, bet viņa apsolīja un bija man blakus. Tas bija super neskatoties ka drusku lija un ka laiks nebija no skaistākajiem izstaigājām pilsētu, parādīju kur tusēju pirmīt, parādīju kur mācos, kur centrs un pludmali. Aizejot uz pludmali biju parsteigta pilns udens ar serferiem, kas ķer viļņus, jauki. Pastaigājam, pa molu, iegājām vekalā sapirkamies kukas šampi un gajam pie manis, pie manis pasēdējām paēdām, padzērām tēju, Kārlis mūs pameta un beidzot kartīgi ar Laumu izrunājāmies, ka man patīk, ka ar tev tuvu cilvēku vienmēr ir ko runāt, vai pat ja nerunā esot blakus ir tik silti un labi. Pēc tam izlēmām ka Mariņam laiks celties, devāmies pei viņa izdērām šampanieti patusējām tur, savācāmies visa kompānija tur un neko, parunājām, tagad LZ zin, kāda man tā kompānija un kādas senes istenībā mēs esam, izrādās, ka laikam Stabulnieku Kaspars ar mani viena pilsētā, bet moš viņš ar tik mūld :D Nu bet jaa, tad nu mēs pasēdējam parunājām un Laumai jau bija laiks doties mājās, pavadījām līdz stacijai, atvadījāmies, bāc tik ļoti negribējās lai brauc prom, bet nekas, es drīz braukšu pie viņas ciemos ;) un prieka pilna mēs ar čaļiem devāmies izbaudīt vakaru 3atā, nolēmām, ka šodien varam drusku patērēties un devāmies uz ķīniešu restorānu,netālu no manām mājām, jeee. Pasēdējām paēdām, iedzērām par manu veselību un par visiem citiem ar, parunājām mīlīgi un lēnām uz mājām. Pa ceļam es prieka pilna saņēmu savu pēdējo šī vakara apsveikumu no dārgā Toma Paudera (ceru ka pareizi uzrakstīju, Džemper?) :D bet tas bija skaisti, jo saņemt personiskus zvanus un sms ir tik sasodīti skaisti, piedodiet, ja vnk tas droši vien tapēc, ka pie neta es tik ļoti reti tieku un man tik ļoti gribas jūs visus dzirdēt, ta es vismaz mazliet tuvāk jūtos.

Mājup ceļā gan uznāca tādas pārdomas mofo, kas man liek vienmer naktis domat un atgriezties pie Tevis. No sarunam iespaidojoties, sāku domāt cik ir cik nav pareizi tas, ka esmu es te un tas ko es daru ( es zinu ka ir pareizi un VISS). Sāku pardomāt, kas par mani domā šodien un kas man par to liek manīt, kas nē, ka ir cilvēki kuri man prātā ir visu laiku, cilvēki par kuriem runājā ar LZ, cilvēki,kas nenormāli petruks.

Aizgaju mājas saņemu superīgu kariņu no visiem mājas iemītniekie, visi mani sabučoja sumināja un jā vīnu pat bija pataupījuši, bet nu jā man kka šodien neko negribējas, atstāju vien pašiem...

Nākamais jautrais kadrs mūsu māja jauns iemītnieks vīrieti ap 50 gadiem, lidotājs, kas atbraucis mācīties angļu val. Viņš no baltkrievijas un ļoti uzmācīgs daudz lūrēja virsu visu laiku teica, lai es ar viņu krieviski runāju, teicu ka nerunāju, kko aiztika un mēģināja visu laiku kkadas muļķības stastīt par LV, līdz tam ka pat piedāvājās uzsmēķēt ko specīgāku, kas mani pamatīgi sabiedēja un lika man aizdomāties, ka man izstabai nav sava atslēga un viņš tak dzīvo man taisni blakus izstabā L. Par laimi viņs aiztinās no virtues un es ar parējie mājas iemītniekiem palikām skatīties Hariju poteru, nice.

Mirklī, kad pūlkstens parādijās pus10 es aizdomājos vēl vairāk par dažiem tuvajiem, kas par sevi man vēl nav likuši manīt un kuru balsis šodien es ļoti cerēju dzirdēt kaut uz brītiņu, man tiešām viņus gribējās dzirdēt kaut vai vienu frazi pasakam, mirklī, kad plkst. Bija bez 5min 10 un LV 11;55 man likas, ka man sirds no mutes izleks arā, ka tu vari kadu tik ļoti gaidīt ;(  plks man datora rāda 12;59 bet telefons vel stundu ļauj pakavēties saldajos, skaistajos 18. Esmu es te Bournemoutha kopā ar šī vakara favorītiem sigur ros un smaidu uz lūpām, asarām acis & domās ar jums.

Mūžīgi, mūžos 4ever your LB :* ;( :*

Saldus sapņus mīļie, sapņos būšu ar jums...